Par muižas vēsturi

Tērvetes vārds pirmo reizi minēts Livonijas Indriķa hronikā.

Pašā Zemgales sirdī, Tērvetes senvēstures centrā, parka ieskauta atrodas 1900. gadā celtā grāfa Pētera fon der Pālena medību muiža, kura sākotnēji tika paredzēta atpūtai. Tā arī šodien aicina izbaudīt senatnes elpu un noskaņu, kā arī aplūkot apkārtnes kalnu un mežu sniegto ainavisko skaistumu, mieru un harmoniju.

Pēteris fon der Pālens 1795. gadā kļuva par Kurzemes gubernatoru un par nopelniem 1799.gadā Pāvils I viņam piešķīra grāfa titulu un līdz ar citiem īpašumiem – Gaiļu un Lielauces muižām, ķeizars dāvināja Kalnamuižu, tagad Tērveti. Apņemot par sievu Juliannu fon Šepingu grāfs mantoja vēl arī Īslīces un Kaucmindes muižas. P. fon der Pālens varēja lepoties ar spožu militāro un valstsvīra karjeru – kā vairāku karagājienu dalībnieks uzdienēja no virsleitnanta līdz Kavalērijas ģenerālinspektoram, vēlāk kļuva par Baltijas provinču un Somijas ģenerālgubernatoru, bet savu politisko karjeru pabeidza kā Iekškrievijas ministrs. Politisko uzskatu dēļ P.fon der Pālens piedalījās sazvērestībā pret Pāvilu I. 1826.gadā P. fon der Pālens aizgāja mūžībā. Viņam bija pieci bērni.

Grāfu Pālenu dzimtas devīze bija– Constantia et zelo – Pastāvība un centība. Pētera fon der Pālena aktīvā karjera atspoguļo šī dzīves vadmotīva pamatīgumu.

Šobrīd Tērvetes medību muižas ēku kompleksā saglabājušās vairākas ēkas: spirta dedzinātava (bijusi arī pienotava), divstāvu plēsto laukakmeņu klēts, vairāk kā piecu metru dziļais ledus pagrabs ar plēsto laukakmeņu ieejas daļu, divas akmens kalpu mājas ielejās pie muižas ēkas, kā arī koka guļbūves muižas pārvaldnieka māja. Muižas ieejas vārtu vietu joprojām sargā divas čuguna lauvu skulptūras. Kalnu nogāzē, stāvot uz koka tiltiņa var apjaust bijušo uzpludināto trīslīmeņu muižas dīķu kompleksu diženumu, kuru gultne klāta šķeltiem laukakmeņiem. Kādreiz dīķa malā tika izbūvēta rotāta gulbju mājiņa, kura gan vairs nav. Laukakmeņu ēku arhitektūra liecina par tā laika amatnieku izsmalcināto gaumi un bagāto iztēli, veidojot skatam pievilcīgas ēkas.

Pēc agrārās reformas ieviešanas, 1924. gadā grāfu Pālēnu īpašumā Latvijas Sarkanais Krusts iekārtoja sanatoriju tuberkulozes slimnieku ārstēšanai, jo pēc Pirmā pasaules kara dzīves apstākļi Latvijā bija tik smagi, ka saslimstība ar tuberkulozi bija ļoti liela. Jau pirms simt gadiem tika izpētīts, ka Tērvetē ir vismazākais nokrišņu daudzums Latvijā, smilšainā augsne ātri uzsūc lietus ūdeņus un gaiss nekļūst mitrs. Tieši tādēļ Tērvetē tika nopirkta grāfa Pālena medību muiža un tajā veidota sanatorija plaušu slimību ārstēšanai. Muižas ēkā izvietoja 50 gultas vietas tuberkulozes slimniekiem.

Tērvetes nosaukuma latīniskais tulkojums – veselība, norāda uz vietas neatkārtojamo vērtību un nozīmi cilvēka labsajūtas un harmonijas radīšanā gan senatnē, gan mūsdienās.